Шарль Кро Кутила

Опорожнив за вечер всё, что только смог,
Бреду домой. Разлад в душе сбивает с ног.
Орущее  кафе, не продохнуть от шлюх.
Ночами зябну, поутру тяжёлый дух.
Зеленщики на рынке расставляют грузы.
Краснею, видя их запачканные  блузы.
Доносит ветер  свежий дух селений.
Люд трудовой не знает  извращений.
Ему  не важно, что вдогонку, поднатужась, 
За пьяницей бредёт  такой же пьяный ужас.

Noceur

Apr;s avoir vid; toutes les coupes, toutes!
Il faut enfin rentrer; car mes fibres dissoutes,
Dans les caf;s criards, hant;s par les catins,
Ont froid dans la nuit lourde et les douteux matins.
Marchons. Voici grouiller d;j; les gens des halles.
Je rougis, mara;chers, ; voir vos blouses sales,
Que rafra;chit l’odeur lointaine des labours.
Travailleurs, ignorants des malsaines amours,
Vous entassez des choux sur le trottoir, sans m;me
Vous douter de l’horreur qui suit le passant bl;me


Рецензии