Sarkandviina

Rudens lietus manii nerimsies,
Klauveejot pa pilienam, par tevi smidzinot,
Par atmin`aam taam sirds man pateiks,
Lai smaidiitu, uz tevi savu skatu uzmetot.

Par maija dienu, to, kas deva saakumu
Tiem siltiem meeneshiem ar tevi vienatnee,
Kas manaa galvaa liidzi riitausmai
Uz gadiem atstaaj peedas dveeselee.

Tek Daugava, ar straujo pluusmu vaacot liidzi
To dienu skumjas, muusu smaidus n'emot.
Es upee savu sirdi metot sapratu,
Ka tajaa maija dienaa atgriezties es neprot'.

Rudens lietuu peec gadiem tu, ejot pa ielu,
Paarklaata ar siltu sarkanu pliivuru,
Ar smaidu skatoties debesiis saproti,
Ka man esi kl'uvusi par Sarkandviinu.


Рецензии